Individualas asins grupas saistiba ar biezu sirds isemiskas slimibas paradisanos vecuma grupa no 35. g.v. lidz 65 g.v

Daugavpils Universitātes aģentūra “Daugavpils Universitātes

Daugavpils medicīnas koledža”

INDIVIDUĀLĀS ASINS GRUPAS SAISTĪBA AR BIEŽU SIRDS IŠĒMISKĀS SLIMĪBAS PARĀDĪŠANOS VECUMA GRUPĀ NO 35. g.v. LĪDZ 65. g.v.

KVALIFIKĀCIJAS DARBS

Darba autors:                     _______________________________

                                                      (vārds, uzvārds, programma)

                                          ________________________________

                                                                 (paraksts)

Daugavpils 2022

SATURS

Kvalifikācijas darbs izstrādāts

Daugavpils Universitātes aģentūrā “Daugavpils Universitātes Daugavpils medicīnas koledža”

Ar savu parakstu apliecinu, ka pētījums veikts patstāvīgi. Darba autors(e)

______________________________________________________________ (vārds, uzvārds, paraksts, datums)

Rekomendēju darbu aizstāvēšanai Darba vadītājs

 _______________________________________________________________ (amats, vārds, uzvārds, paraksts, datums)

 Kvalifikācijas darbs aizstāvēts gala pārbaudījumu komisijas sēdē 20___.gada __

 Protokols Nr.   ____________________________________________________

Kvalifikācijas gala pārbaudījumu komisijas priekšsēdētājs

____________________________________________________________________________ (vārds, uzvārds, akad. amats, paraksts)

IEVADS

Sirds un asinsvadu slimības koronāra sirds slimība (turpmāk tekstā KSS), ir visizplatītākais pieaugušo nāves cēlonis attīstītajās valstīs. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (turpmāk tekstā PVO) datiem, sirds un asinsvadu sistēmas slimības joprojām ir galvenais iedzīvotāju nāves cēlonis Zemes iedzīvotāju saslimstības struktūrā, sniedzot būtisku ieguldījumu kopējā mirstības rādītājā, veidojot vairāk nekā. 21,9% no visiem nāves gadījumiem.

Tiek lēsts, ka katru gadu pasaulē no sirds un asinsvadu slimībām mirst aptuveni 17,7 miljoni cilvēku [2]. Pat ja slimība neizraisa nāvi, tādi apstākļi kā miokarda infarkts var ilgstoši ietekmēt pacientu, kas var samazināt dzīves kvalitāti un saīsināt pacienta dzīves ilgumu.

Eiropā katru gadu no sirds un asinsvadu slimībām mirst aptuveni 3 miljoni cilvēku, ASV - 1 miljons, 1/4 no tiem, kas mirst no sirds un asinsvadu slimībām, ir cilvēki, kas jaunāki par 65 gadiem.

Sirds un asinsvadu slimību izplatība, kas saistīta ar pacientu pārejošu invaliditāti un invaliditāti, radot lielus ekonomiskos zaudējumus, ir būtiska sociāli ekonomiska problēma, kuras risināšana ir viens no svarīgākajiem medicīnas zinātnes un praktiskās veselības aprūpes uzdevumiem. Sirds un asinsvadu patoloģiju izraisītas saslimstības un mirstības samazināšanā liela nozīme ir profilaktisko pasākumu organizēšanai pieaugušo iedzīvotāju vidū un galvenokārt to personu identificēšanai, kurām draud KVS un koronāro artēriju slimības attīstība [17,37] ,52].

Līdz ar to līdz šim aktuāla ir turpmāka kardiovaskulāro patoloģiju rašanos un gaitu ietekmējošo faktoru izpēte, to nozīmes izpēte KSS attīstībā, jaunu riska faktoru (RF) meklēšana, agrīnas diagnostikas jautājumu risināšana. , vēl neatrisinātas mūsdienu medicīnas problēmas [4].

Plašu epidemioloģisko un populācijas pētījumu rezultāti liecina par nozīmīgu lomu KSS etioloģijā un patoģenēzē ģenētiskajiem faktoriem, kas ietekmē individuālo jutību un rezistenci pret šo patoloģiju. Un šobrīd sirds un asinsvadu sistēmas mutāciju pētījumu klāsts ir diezgan liels, iekļaujot gan ģenētisko faktoru lomas atsevišķu patoloģisko stāvokļu veidošanā, gan atsevišķu patoloģiskā procesa saikņu izpēti.

Vispieejamākie ģenētiskie marķieri pētniecībai un, kas ir svarīgi, viegli nosakāmi poliklīnikā, ir cilvēka mantotās asins antigēnās īpašības, kas nosaka jo īpaši grupu piederību pēc ABO sistēmas.

Tāpēc asins grupu piederības noteikšana ar sirds un asinsvadu sistēmas slimībām var būt pieprasīta kā jauna saikne mūsdienu pieejā KVS profilaksei, kā kritērijs diferencētai pieejai tādu grupu veidošanai ar augstu šīs patoloģijas attīstības risks [12,18].

 Mūsdienu apstākļos adekvātas KVS profilakses sistēmas izveide strādājošo iedzīvotāju vidū šķiet svarīgākais valsts uzdevums. Mūsdienīga sirds un asinsvadu patoloģiju ārstēšana nozīmē ne tikai adekvātu zāļu kontroli, augsto tehnoloģiju aprūpes metodes, tai skaitā operāciju, bet arī efektīvu blakus riska faktoru korekciju, kas ir pamats kardiovaskulāro komplikāciju profilaksei. Pacientu izpratnes palielināšana par savu slimību vai noslieci uz sirds un asinsvadu patoloģijām, par riska faktoriem, par iespējamām palīdzības metodēm ir KVS profilakses un ārstēšanas efektivitātes atslēga.

Tā kā nepietiekamas zināšanas par dažādu sirds un asinsvadu patoloģiju riska faktoru ietekmi, šī problēma ir ļoti aktuāla. Iepriekšminētais iepriekš noteica šī pētījuma mērķus.

Mērķis - izpētīt saslimstību ar koronāro artēriju slimību pacientiem ar dažādām asins grupām un identificēt pacientu grupu ar augstu koronāro artēriju slimības attīstības risku atbilstoši noteiktai asins grupai. Lai sasniegtu šo mērķi, es plānoju atrisināt šādus uzdevumus:

-Pētīt sirds un asinsvadu patoloģijas problēmas, pamatojoties uz literatūras datiem;

- Apkopot arhīva informāciju un identificēt pacientu grupu vecumā no 35 līdz 60 gadiem, kuri ārstējas Centrālās rajona slimnīcas kardioķirurģiskajā nodaļā saistībā ar koronāro artēriju slimību.

- Novērtēt dažādu asins grupu izplatību pēc ABO sistēmas izvēlētā pacientu grupā ar koronāro artēriju slimību.

- Atklāt atkarības pakāpi starp pacientu asins grupu un koronāro artēriju slimības attīstību viņiem.

- Izstrādāt programmu koronāro artēriju slimības profilaksei pacientiem ar asinsgrupas risku. 1. Sirds un asinsvadu slimības kā globāla mūsdienu veselības aprūpes problēma