Sociometriskā metode kā socioloģijas metode

BALTIJAS STARPATUTISKĀS AKADĒMIJAS

STUDIJU VIRZIENS: SOCIĀLĀ LABKLĀJĪBA

PROFESIONĀLĀ BAKALAURA STUDIJU PROGRAMMA

„Sociālais darbs”

REFERĀTS

Sociometriskā metode socioloģijā

IZPILDĪJA:

BALTIJAS STARPTAUTISKĀS AKADĒMIJAS

profesionālā bakalaura

studiju programmas “SOCIĀLAIS DARBS”

INGA OSTROVSKA

1.kurss, n/l nodaļa

Apliecības Nr.: jk2a258

_______________

(paraksts)

PĀRBAUDĪJA:

Dr. Psych., Asoc.Prof

 O. Nikiforovs

_______________  

 (paraksts)

JĒKABPILS, 2023

SATURA RADĪTĀJS

IEVADS        3

1.        SOCIOMETRIJAS PAMATLICĒJS – J. L. MORENO        4

2.        MORENO SOCIOMETRISKĀ SISTĒMA        6

3.        SOCIOMETRISKĀ PĒTĪJUMA VEIKŠANAS PROCEDŪRA        8

4.        SOCIOMETRIJAS KRITĒRIJU VEIDI        11

5.        SOCIOMETRISKO DATU APSTRĀDES PAŅĒMIENI        14

6.        AUTOSOCIOMETRISKĀS METODES        16

SECINĀJUMI        17

Izmantojamā literatūra        18

IEVADS

Pētījuma tēmas aktualitāte. Mūsdienu socioloģijā vispieprasītākā kļūst dažādu grupu savstarpējo attiecību izpēte. Sociometrijas metode tiek izmantota starp galvenajām pētniecības metodēm, kas norāda uz tās diezgan biežo pielietojumu.

Sociometrija ir bieži izmantota psihodiagnostikas procedūra grupu attiecību sociālpsiholoģiskajā analīzē. Jau no pašiem pirmsākumiem tā ir guvusi lielus panākumus speciālistu vidū, un ir attīstījusies dažādās modifikācijās, uzlabojumos datu aprēķināšanā un pētījumu rezultātu skaidrojumos. Sociometrijas metodes sniedz plašas iespējas pētīt indivīdu attiecību struktūru grupā, to izmantošana kopā ar citām psihodiagnostikas metodēm dod iespēju iegūt vērtīgu informāciju par starppersonu attiecību attīstības dinamiku grupā. Šo metodi izmanto gan lietišķos, gan zinātniskos pētījumos. Sociometriju izmanto, lai noteiktu darba efektivitāti grupā, pētītu psiholoģisko situāciju kolektīvā, identificētu grupas formālos un neformālos līderus. Viens no mērķiem var būt pareizs grupas dalībnieku sadalījums komandās, brigādēs utt.

Sociometrijas metode ir vienkārši izpildāma, bet tajā pašā laikā prasa rūpīgu sagatavošanos un speciālas zināšanas. Sociometriju var izmantot daudzos veidos, un visiem tiem paliek kopīga metodes būtība: sociometrija ir metode, kuras mērķis ir noteikt attiecību struktūru starp indivīdiem grupā, fiksējot savstarpējās simpātijas un antipātijas, jūtas starp šīs grupas locekļiem.

Iepazīšanās ar šo pētniecības metodi ļauj padziļināt un paplašināt zināšanas un izpratni par grupu starppersonu attiecību parādībām. Dažādie sociometrisko pētījumu veidi ļauj ērti izmantot sociometriju, sākot ar bērnudārza grupām. Ikvienam speciālistam, kas izmanto šo metodi savā pētījumā, ir jāizprot tās mērķis, pozitīvie un negatīvie aspekti. Ņemot to visu vērā, tēma par sociometrijas kā pētniecības metodes atklāšanu ir aktuāla.

Pētījuma objekts ir sociometriskā metode kā socioloģijas metode.

Pētījuma mērķis apzināt sociometrijas kā pētniecības metodes piemērošanas īpatnības socioloģijā.

1. SOCIOMETRIJAS PAMATLICĒJS – J. L. MORENO

Sociometrijas (gan kā teorētiskas sistēmas, gan kā praktisku metožu sistēmas) rašanās un attīstība ir visciešāk saistīta ar slavenā sociologa, psihiatra un sociālpsihologa J. L. Moreno dzīvi un darbu, kuru pamatoti uzskata par tās pamatlicēju. Moreno dzimis Bukarestē 1894. gadā. Pēc tam viņš ar ģimeni pārbrauca uz Austriju un Vīnes universitātē studēja medicīnu un filozofiju. Bet viņa galvenie un ražīgākie dzīves gadi pagāja Amerikas Savienotajās Valstīs, kur viņš 1974. gadā Ņujorkā arī nomira.

Moreno - pirmā terapeitiskā teātra radītājs, klīnikas (tagad Moreno sanatorija) dibinātājs un galvenais ārsts, pirmās sociometrijas konferences organizators, Ņujorkas Universitātes profesors. Viņa dibinātais Sociometrijas institūts, kas vēlāk nesīs viņa vārdu, ir pirmais šāda veida pētniecības institūts. Viņš piesaistīja simtiem līdzstrādnieku, un viņam izdevās izveidot plašu sociometrijas skolu.

Moreno nozīmīgākais darbs un vienlaikus pirmais sistemātiskais sociometrijas izklāsts bija viņa grāmatā "Kurš izdzīvo?", ar kuru viņš kļuva par vienu no vadošajiem Rietumu psiholoģijas un socioloģijas pārstāvjiem.

Pēc Moreno domām, sociometrija ir mūsdienu sociālās domas "pēdējais vārds". Neskatoties uz visiem ierobežojumiem, kas raksturīgi Moreno pieejai sociometrijai, tās lomai un vietai sociālo zinātņu sistēmā, viņa izpratnei par sociometriju ir bijusi milzīga ietekme gan uz sociometrijas teorijas, gan praktisko sociometrijas metožu rašanos un attīstību.

Moreno 1932.-1938. gadā veica pirmo sociometrijas pētījumu Ņujorkas meiteņu vispārizglītojošajā skolā. Šajā pētījumā Moreno izmantoja sociometrijas metodes, lai optimāli izvietotu iemītniekus dažādos mājiņu tipos. Viņš atklāja, ka uz sociometriju balstīta izmitināšana ievērojami samazināja bēgšanas gadījumu skaitu no mājokļiem. Moreno un viņa kolēģi ir veikuši daudzus sociometriskus pētījumus mikrorajonos, valsts skolās, militārajās vienībās, terapijas grupās un uzņēmumu korporācijās.