Projekta darbs literatūras jomā

1Rīgas 95. vidusskola

Vara un literatūra

Projekta darbs literatūras jomā

Darba autors 12.B klases skolniece: Alīna Gapejeva

Darba vadītāja: Astrīda  Celitāne

Rīga 2022

Anotācija

Ikviens cilvēks savas dzīves laikā ir saskāries ar varu. Vara ir ļoti aktuāla tēma gan mūsdienās, gan iepriekšējos gadsimtos, jo vara ietekmē visus virzienus mūsu dzīvē, arī literatūru.

        Darba mērķis: aplūkot, kā vara padomju laikā ietekmēja literatūru, tās virzienus un attīstību.

        Lai sasniegtu rezultātu, tik izmantoti dažādi avoti tādi kā grāmatas, filma un muzejs.

Darbs sastāv no ievada, 5 nodaļām, apakšnodaļām, secinājumiem,  izmantotās informācijas avotu saraksta un pielikumiem. Darbam ir prezentācija.

Saturs

Ievads…………………………………………………………………………...3

Varas izplatīšanās………………………………………………………………4

Propaganda……………………………………………………………………...6

Literatūras salīdzināšana………………………………………………………..8

Padomju vara literatūrā…………………………………………………………

Secinājumi……………………………………………………………………...

Literatūras saraksts……………………………………………………………..

Pielikumi……………………………………………………………………….

Ievads

        Vara ir cilvēka vai cilvēku grupas spēja ietekmēt citu cilvēku uzskatus un rīcību. Tiek uzskatīts, ka vara sāka ietekmēt mūsu dzīvi, kad izveidojās pirmā cilvēku kopiena un līdz mūsdienām.

 Visspilgtākais varas ietekmes piemērs Latvijā ir Latvijas Republikas pievienošana PSRS 1940.gadā, kad sākās saimniecisko, valsts pārvaldes, aizsardzības, izglītības un kultūras iestāžu likvidācija vai radikāla pārveidošana atbilstoši totalitārās PSRS ideoloģijai, politiskajai sistēmai. Neskatoties uz aizliegumiem un cenzūru, literatūra turpināja attīstīties, šajā laikā izveidojās tādi virzieni kā utopija un antiutopija.

Šī darba mērķis ir izpētīt, kā literatūra mainījās  padomju varas ietekmēšanas laikā. Izvērtēt, kāda bija attieksme pret literatūru padomju laikā; izanalizēt vēsturiskus rakstus un piezīmes dažādos avotos - grāmatās, filmās un muzeja materiālos; apkopot iegūtos datus, lai apstiprinātu vai atspēkotu hipotēzi.

Darba uzdevumi ir izlasīt N. Ikstenas romānu “Mātes piens”, apmeklēt Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, izlasīt G. Repšes romānu “Ugunszīme” un aplūkot Latvijas padomju laika avīzes.

Hipotēze: vara padomju laikā pilnīgi kontrolēja literatūru.

Šajā darbā tika izmantota bibliogrāfiski vēsturiskā pētnieciskā metode, lai izpētītu varas ietekmi uz literatūru.  

Varas izplatīšanās

[pic 1]

“Es devos uz ēku, kuras pagrabos pavisam formāli četrus gadus pirms manas dzimšanas jaunā padomju laika vara nogalināja nevainīgus cilvēkus…” (N. Ikstena “Mātes piens”)

Josifs Džaugašvili, lietoja pseidonīmu Josifs Staļins, 20.gs. 20.gadu beigās valdīja kā neierobežots diktators un izveidoja savas personības kultu. Bet kā izveidojās Padomju Sociālistiskā Republika? Un kā tā tik stipri ietekmēja un vēl ietekmē mūsu dzīvi?

Viss sākās 1917. gadā pēc februāra revolūcijas- jaunā vara nespēja kontrolēt valsti, kas noveda pie haosa. 7 mēnešus Krievijas impērijas liktenis bija nezināms, bet visu palīdzēja atrisināt  Vladimira Ļeņina tikšana pie varas, kurš atveda līdzi boļševikus, tā sāka veidoties pirmā un vienīgā Padomju Sociālistiskā valsts.[1]

1918. gadā sākās pilsoņu karš, kurā piedalījās, tā saucamie “baltie” un “sarkanie”. Karš beidzās 1922. gadā ar Krievu komunistiskās partijas uzvaru. Sākas bijušās Krievijas impērijas teritorijas okupācija. Vadošās vietas biji aizņēmuši strādnieki, zemnieki un karavīri. Pēc kara beigām jau bija oficiāli pieņemts, ka Krievija, Baltkrievija, Ukraina, Latvija un Lietuva būs apvienota vienā valstī. Tajā laikā V. I. Ļeņins jau pamazām bija aizvietots ar I. V. Staļinu. Un jau 1927. gadā sākās neierobežota Staļina valdība, kura beidzās tikai 1953. gadā ar viņa nāvi.

PSRS laikā vara bija sadalīta starp četrām pārvaldēm: centrālā komiteja, politiskais birojs, organizācijas birojs un sekretariāts. Svarīgākais bija politiskais birojs, jo šī biroja lēmumi  tika uztverti kā obligāti visiem izpildāmi gan komunistiskās partijas dalībniekiem, gan valsts ierēdņiem. Var apgalvot, ka, lai iegūtu varu pār PSRS, vajadzēja iegūt varu pār politisko biroju. Oficiāli visi biroja dalībnieki bija vienlīdzīgi, bet līdz 1924. gadam Ļeņins bija autoritāte. Bet no 1929. gada visi biroja dalībnieki pilnīgi atbalstīja Staļinu, kas atkal norāda, cik lielu varu turēja savās rokās Staļins.

20. gadsimta 20. gadā lielākā daļa valstu atzina PSRS kā pasaules lielvalsti. PSRS arī sāka veidot diplomātiskas attiecības ar tādām valstīm kā Ķīna. Bija uzbūvēts dzelzceļš, kurš savienoja šīs divas valstis. Arī 1925. gadā bija atrisināts konflikts ar Japānu, un Japānas karavīri atstāja Sahalīna salu. Ar Lielbritāniju diplomātiskas attiecības bija iznīcinātas, pilsoņi jau gaidīja karu, bet pēc vairākiem gadiem, 1929.gadā konflikts bija atrisināts.

30. gadā krievu valodas vērtība palielinājās, oficiāli tas bija izdarīts, lai atvieglotu mijiedarbību starp apvienotām valstīm un tautām, attīstītu ekonomiku, izglītību, zinātni un mākslu, tostarp arī literatūru. Bet šīs metodes dēļ , katra valoda un kultūra sāka zaudēt savu individualitāti. Ne visi piekrita tam, un, lai nepazaudētu autoritāti, bija izdomāts deportēt “nedrošos” cilvēkus. Jau 1935. gadā sākās pirmo cilvēku deportācija.[2]