Levads Darba likuma izpratnē

3.lekcija

III Ievads Darba likuma izpratnē

Tiesību avoti- Darba tiesisko attiecību tiesiskais regulējums 

Darba tiesiskās attiecības regulē Latvijas Republikas Satversme, Latvijai saistošās starptautisko tiesību normas, šis likums un citi normatīvie akti, kā arī darba koplīgums un darba kārtības noteikumi.

Darba likums un citi normatīvie akti, kas regulē darba tiesiskās attiecības, ir saistoši visiem darba devējiem neatkarīgi no to tiesiskā statusa un darbiniekiem, ja darba devēju un darbinieku savstarpējās tiesiskās attiecības dibinātas uz darba līguma pamata. Ja darba attiecību nodibināšana notiek bez rakstiska darba līguma pamata, spēkā stājas Darba likumā noteiktās nodarbinātā aizsargājošās normas un tad VDI veic pārbaudi. Uz darbinieka pleciem paliek pierādīšanas pienākums par to, ka tik tiešām persona ir bijusi nodarbināta konkrētajā uzņēmumā. Ja izdodas sniegt pārliecinošus pierādījumus par to, ka darbinieks ir bijis darba attiecībās, darba devējam tiek uzlikts tiesisks pienākums šis nelegālās darba attiecības noformēt rakstiski.

Nelegāli nodarbinātajiem nav sociālo garantiju, vai tiem darbiniekiem, kam daļa atalgojuma tiek izmaksāta konvertā šīs sociālās garantijas no valsts puses tiek sniegtas tikai no to ienākumu apjoma, par kuriem valsts ir saņēmusi nodokļus. Nodokļu nomaksas politika ir Valsts ieņēmuma dienesta kompetencē (VID). Lai VID varētu kontrolēt nodarbinātības jautājumus, par katru darba attiecības uzsākušo darbinieku uzņēmumam Elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS) ir jāsniedz ziņas VID par nodarbināto (vārds, uzvārds, personas kods/ dzimšanas dati; atbilstošais kods no VID reģistra (vispārējos gadījumos “11” un jānorāda arī attiecīgais profesijas sešzīmju kods no Profesiju klasifikatora.) VID salīdzina valstī vidējā atalgojuma līmeni konkrētajās profesijās nodarbinātajiem, tādejādi mēģinot atklāt tos uzņēmējus, kas daļu atalgojuma izmaksā nelegāli, nesamaksājot noteiktos darbaspēka nodokļus.

Tiem valsts un pašvaldību institūciju darbiniekiem, kuriem atlīdzību un citus ar to saistītos jautājumus regulē Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, nepiemēro attiecīgās Darba likuma normas.

Darba attiecības pakārtoti skar arī citus tiesību avotus- piemēram, ja uzņēmumā kāds darbinieks nepiekrīt darba devējam par kādu būtisku jautājumu un tiek uzsākts strīds, aizstāvot darbinieka viedokli, procedūras tiek veiktas saskaņā ar citiem tiesību avotiem- piemēram, Darba strīdu likumu.

Nodarbinātā aizsardzība ir cieši saistīta ar drošu darba vidi, par kuru ir pienākums gādāt darba devējam. Te spēkā stajas Darba aizsardzības likums;. Tāpat darba devējam ir pienākums ievērot Vispārīgā datu aizsardzības regulā noteikto, līdz ar to arī Fizisko personu datu apstrādes likuma prasības.

Bez dažādiem likumiem, kas regulē nodarbinātības jautājumus, tiesību avoti ir arī Ministru kabineta noteikumi, jau pieminētie MK noteikumi par to, kā tiek nodarbināti sezonālie darbinieki  - 25.06.2002.MK noteikumi Nr.272 „Noteikumi par sezonas rakstura darbiem”. Daudz dažādi MK noteikumi regulē darba drošības pasākumus (piemēram –MK 02.10. 2007.MK noteikumi Nr.660 “Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība”, Izdoti saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 7.panta ceturto daļu; 24.07.2018. MK noteikumi Nr.447 “Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, un obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtība”; u.c.)

Starptautiskajos pārvadījumos nodarbinātajiem jūrniekiem netiek piemērotas Latvijas Republikas Darba likuma normas. Tās ir jāievēro, ja persona veic uzņēmējdarbību vai jebkādā citā veidā nodarbina darbinieku Latvijā.

Jūrniecībā kā tiesību avots jāpiemin arī iesakņojušās paražas, kurām nav rakstiskas normas, bet tās tiek ievērotas.

Tiesību subjekti- darbinieks un darba devējs, kuri vienojas par konkrēta darba veikšanu.Šo vienošanos apliecina rakstiski noslēgts darba līgums pirms darba uzsākšanas. (ziņošanas uz VID pienākums!!)

Kontroljautājumi:

1. Kas ir tiesību avoti nodarbinātības jomā?
2. Vai paražu tiesības uz kuģa būtu uzskatāmas par tiesību avotu? ( jautājumu analizēt no skatupunkta- vai kapteiņa dotā pavēle ir saistoša??)
3. Kas ir tiesību subjekti nodarbinātības jomā?

++++++++++++++++++++++

Kā jau esam noskaidrojuši, Darba likums un citi normatīvie akti, kas regulē darba tiesiskās attiecības, ir saistoši visiem darba devējiem neatkarīgi no to tiesiskā statusa un darbiniekiem, ja darba devēju un darbinieku savstarpējās tiesiskās attiecības dibinātas uz darba līguma pamata. Lai varētu runāt par darba tiesiskajām attiecībām, tad tiesību subjekti- darbinieks un darba devējs, vienojas par konkrēta darba veikšanu. Šo vienošanos apliecina rakstiski noslēgts darba līgums pirms darba uzsākšanas. (ziņošanas uz Valsts ieņēmumu dienestu (VID) pienākums!!)

Uzraudzību īsteno Valsts darba inspekcija. Par nelegālo nodarbinātību tiek piemērotas iespaidīgas soda sankcijas. Dekodificējot Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksu (LAPK), kurš šobrīd vairs nav spēkā, soda sankcijas ir iestrādātas Darba likumā un lekciju gaitā arī šie jautājumi tiks aplūkoti.

Darba likumā, raugoties no darbinieka aistāvības skatupunkta, ļoti svarīgas normas ir:

6.pants. Darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība 

(1) Nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumu, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli. (2) Nav spēkā darba līguma noteikumi, kas pretēji darba koplīgumam pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli.